miilestiibasminkas
MĪLESTĪBAS MINKAS
Par pūkaino un jauko
93 posts
Don't wanna be here? Send us removal request.
Last Seen Blogs
lemonademaker
Untitled
carrieeve
Carrie Eve
zooblokkceo
Untitled
grand-magnificent
Untitled
chofira
Fields
Text
Martuks meklē sev auklīti
Tādu mīļu un jauku, sākot no septembra, uz 3 reizēm nedēļā, darba dienās no 9:00 - 17:00. Dzīvojam Juglā. Dod ziņu, ja Tev, kas labs ir padomā vai padod ziņu tālāk! :)
3 notes
·
View notes
Text
Venēcija
Vai kādreiz jau esmu teikusi, ka šī ir mana pati, pati mīļākā vasara manā mūžā? :) Tā nu tas ir. Pilna foršiem notikumiem, superīgiem cilvēkiem, pozitīviem sevis meklējumiem un atradumiem. Bet te visam pa starpu pabijām Venēcijā un bija ļoti forši! :)
1 note
·
View note
Text
Jāņi 2014
Jau kopš pašām bērnu dienām Jāņi (Līgo) vienmēr ir bijuši mani mīļākie svētki. Nemāku vārdiem izstāstīt to bezgala jauko sajūtu, bet katru gadu no jauna gaisā virmo kas īpašs un vienmēr zini, ka tieši šo notikumu esi gaidījis visu gadu .. nu vismaz kopš februāra nebeidzamajiem pusškidrajiem sniegiem pavisam noteikti! :) Vēl īpašāku šo sajūtu padara tās reizes, kad Līgo dienā jābrauc pie kāda ciemos - un jo tālāk, jo labāk! Mantu kravāšana, svētku mielasta gādāšana, brauciens ar draugiem, Jāņu zāļu pilnās pļavas, vainadziņu pīšana, draugu smiekli, jautrās čalas un sirsnīgās sarunas. Un pats galvenais - vienmēr nepamet tā sajūta, ka pats foršākais vel tikai priekšā! :)
Šogad gan nekur nebraucām - visi brauca pie mums. Gandrīz 250km - līdz pašai Pāvilostai. Tā kā pagājušā gada Līgo nakti sagaidījām Stradiņu slimnīcas dzemdību nodaļā, klausoties Bermunda Divstūri aiz loga (Nē, tik tiešām, Nils bija parūpējies par Līgo ansambļu bagātīgo klāstu Krastmalā!), tad šogad piepildījām mūsu seno sapni par dārza svētkiem ar mūsu foršajiem radiem un draugiem.
Mīļo, sirsnīgo un mūžam smaidīgo Ozoliņu ģimeni - Pēteri, Agati un mazo Pārsliņu.
Mūsu šīs vasaras visforšākajiem 'kaimiņiem' Riharda Vecomammu Liesmu un Vecotēvu Linardu.
Sirsnīgo, pozitīvo un vienmēr sportiskām aktivitātēm gatavo (Marģers skriešanas treniņus neizlaida pat šajā svētku reizē :)) Kiešu ģimeni!
Mazo Emīliju, kura savas mammas Kristīnas pacietību bija paspējusi pārbaudīt tik ļoti, ka nācās bildēt vienu pašu! :)) Lai nu kā, vienalga smaidīga un mīļa! Gan Māte, gan Meita! :)
Agnesi, kura tūliņ būs dikti priecīga par Jāņu bildēm, kuras tūdaļ viņai beeeeidzot nosūtīšu! :))
Manu mīļo draudzeni Laumiņu un viņas bezgala feino draugu Lauri.
Un kur nu bez mūsu mīļajiem - Antras un Jura un šajā bildē pusaizmigušā (puskomiņas) Martulīša. :)
Protams, neiztikt arī bez tūkstots-piescimt-astoņdesmit bildēm ar mani un Martuku, kuras pats Jānis tik skaisti sabildējis, ka ne izvēlēties! :) Starpcitu!! Skatos, ka nav nevienas bildes ar Jāni un Mariku, kuri arī ir bezgala jauki un bija ar mums kopā šajos svētkos! :) Sviecieni jums!
P.S. Mana mīļā Māmiņa mums ar Martuku uzšuva vienādos Jāņu svārkus! Dikti skaisti, vai ne? :) Paldies, Mammu!
1 note
·
View note
Text
Lieldienas
Tik tiešām, nav taču vel Ziemassvētki! :) Tā, ka Lieldienu bildes varu atrādīt pavisam mierīgi. Kauns jau mazliet ir, bet šoreiz metam to pie malas! :)
Lieldienas šogad, kopā ar šīm Džeimija Olivera pavasara maizēm,kuras starp citu visu Lieldienu rītu aizrautīgi gatavojām mūsmājās, atzīmējām mūsu 'amerikas latviešu ģimenes' lokā (ar Riharda darba biedriem) pie viesmīlīgās Danču ģimenes - viņu jaunajās Lower Highlands mājās, ko 4skvērs trāpīgi devē par hipsteru paradīzi. (:
Kamēr Martuks ar Oliveru aizrautīgi spēlē 'trasītes' (galvā jau dzirdu Olivera spārnoto teicienu ''Bēbi, nedrīkst!'' :D), tikmēr...
Rihards ar Jāni arī spēlē ''trasītes''! :)) Need for speed. Pleisis. Labi, ka Martuks vel nemāk pateikt ''Eeeu, Māms, es arī šitādu gribu sev mājās!''. Par vienu gribētāju mazāk! ;)
Bet Miķelis ar platu smaidu jūt līdzi visām aktivitātēm! ;)
Gundega ar mazo Henci.
Laukā super karsta diena
un kamēr neviens neskatās Martuks izmanto izdevību un pielaiko Olivera jaunās saules brilles.
Laukā Gundega parūpējusies par olu workshopu.
un paklājotu terasi bērnu aktivitātēm.
Kad visi ceļi terasē norāpoti melni, Martuks tiek pie jaunas kleitas un supermīlīgas dzintaru rokas sprādzītes, kas ne tikai labi izskatās, bet, protams, arī ļoti labi garšo! :)
Martuka lielais draugs Olivers un viņa mašīnas! :)
Gundega bija sarūpējusi rosolu ar īstu rupjmaizi! Tik ļoti 'māju sajūta'! :)
Unnnn visbeidzot gatavas arī olas.
Pēc olu kaujām, kurās kā vienmēr uzvarēja draudzība, bijām uz garšīgāko saldējuma vietu ever. Little Man Ice Cream.
#little mans icecream#lohi#lower highlands#denver#colorado#easter#lieldienas#usa#jamie oliver#recipes
2 notes
·
View notes
Text
Slinkumminkas
Miilestiibasminkas?.. Konstatējot faktu, ka mans 'laitrums' vel joprojām pacietīgi glabā Amerikas bildes, drīzāk gan Slinkumminkas! :) Par mierinājumu sev, daudziem patīkamajiem vasaras notikumiem un labajiem laika apstākļiem aiz loga - šī ir pēdējā Amerikas bilžu porcija. Tad varēšu ķerties klāt kaut kam pārmaiņas pēc aktuālākam.
Te nu lūk aizķērušās bildītes ir no reizes, kad devāmies apskatīt kā izskatās pie-Denveras lauku ainavas.
Lai gan zeme sausa, flora nabadzīga un fauna nekāda, Tētītim un Bēbītim viss kā vienmēr šķiet 'diez gan okej'.
Vel dažas bildes 'pa ceļam' no auto loga,
skaistie sniegu kalni
un esam klāt lielās smilšu kāpas nacionālajā parkā - Great Sand Dunes National Park.
Kāpa tik tiešām liela
un Tētītis un Bēbītis abi kā tuntulīši, jo dikti auksts un tā.
Tie mazie bumbulīši - cilvēku pēdiņas. Daudzi tikuši līdz pašai augšai. Dažiem pat līdz ragaviņas.
Biju jau aizmirsusi kā tas ir - čiks un snieg! :D
Un visbeidzot ilgais ceļš projām no kāpām. Katrs ar savu nastu - bērniem, suņiem un ragavām. Teciņiem vien, jo 'ziema nāk'.
Uz piecām minūtēm bijām ieskrējuši arī Kolorādō avotu Dievu dārzos- Colorado Springs, Garden of the Gods. Nu nebija tā ka neglīti, es jums teikšu! :)
Tad vel viena mājas spoguļa bilde ar 10 mēnešus vecu Martuku. Atzīmējam augšanu.
un Martuka foršās 'Denveras Mammas' Gundegas dzimšanas diena! :) Jāatzīst, ka bišku ilgojos pēc šīs jaukās Dāmas sabiedrības! ;)
Kā nu bez kūkām un viena svečuka 30 vietā! :)
2 notes
·
View notes
Text
Māmiņas un Brāļa diena
Šodien bija manas Māmiņas un Brāļa diena. Ēdām saldējumu un bijām pastaigāties uz kaimiņu ‘Amēriku’! :)
Par ‘Amēriku’ saucam šķērsieliņu, kas atiet no mūsu mājas. Jo…tur tik tiešām izskatās kā Amerikā! :D Vienīgi plīvo Latvijas karogi un dakstiņus nemazgā meksikānis! :)
Amērikai piederas arī Amērikas pozas. Un dakfeiss.
P.S. Starpcitu mana Māmiņa ar lieliskām angļu un franču valodas zināšanām, izglītību psiholoģijā un darba pieredzi banku darbā, tirdzniecības vadībā, tekstilizstrādājumu jaunradē un floristikā ir atgriezusies mājās no Francijas un tagad aktīvi skraida apkārt pa darba intervijām! Ja Tev ir padomā kāds jauks, manas Māmiņas kompetencēm atbilstošs darbiņš ar smaidīgiem cilvēkiem un patīkamu procesu - noteikti dod man ziņu! Ļoti priecāšos! :)
1 note
·
View note
Text
Atpakaļ mājās + Balodīši
Vārdiem nevaru aprakstīt, cik priecīga esmu beidzot būt mājās un beeeeidzot vakarā apsēsties, iedzert to garšīgo persiku tēju, izēst pārpalikumus no Riharda vakardienas Lāču kēksa un ierakstīt te kādu rindu. Pilnai laimei tomēr vajag tieši tik maz - guļošu Martuku un pleisīti (Play Station) spēlējošu Tēti! :)
Tad nu tā - esam MĀJĀS. Un cerams uz palikšanu. Vismaz tā esam noskaņojuši sevi un tā gribētos domāt. Vasaru kārtīgi baudīsim, bet no septembra atpakaļ darbu un mācību gaitās! Gribas. :) Ļoti patīk doma, ka dzīvē viss rit uz priekšu, nekas neapstājas un ir vietas un lietas, kurās augt. Tāpat pēc 2 mēnešu ilgās ASV ekskursijas ir radusies stingra pārliecība, ka ārzemes - tikai un vienīgi izaugsmei, jaunām zināšanām un iespaidiem, ko vest mājās - uz Latviju. Lai gan algas lielākas, cilvēki laipnāki, kalni augstāki un zāle zaļāka, nekur nav Sigulda rudenī, Pāvilostas jūra vasarā, drauga plecs un sirsnīgais ģimenes atbalsts priekos un bēdās un Lido kartupeļu 'salmiņi'. :) Mājas ir TE! Tagad vel vairāk kā jebkad jūtu to ar visu savu sirdi.
Atgriešanās nesusi ne vien daudz prieka, pozitīvas emocijas, garšīgu ēdienu un jaukus laika apstākļus, bet arī pamatīgu kaudzīti darbu. Lai gan labu laiku jau guļam naktīs un nomodā esam dienās (laika maiņa), tā īsti apsēsties un BAUDĪT visu sanāk tikai tagad. Pagājis jau mēnesis! Neskatoties uz mīīīīīīzīgi lielo darbu, ko Riharda Māmiņa ar Juri ir paveikuši, lai mums būtu siltas, mīļas un skaistas mājas kur atgriezties (paldies!!), vel joprojām cīnāmies ar virtuves iekārtošanu (sāk parādīties aprises). Tāpat tikšanās, satikšanās, papīri, dakteri, grāmatu atklāšanas un veikali. Eh. Viss kā vāveres ritenī.:)) Bet šodien BAUDU! Ar tēju un kēksu. Biju pat pie friziera. Un vakar vannā! ;) Un kamēr vien tā - nebeigšu uzskatīt, ka dzīve mani ļoti, ļoti lutina! :)
Bet te sen, sen aizmirstas bildes no februāra mēneša, kad dzīvojāmies pie Riharda Māmiņas un gaidījām Amerikas braucienu.
Pats pirmais vakars un pirmais rīts. Laiks, kad Martuks mācēja vel tikai gulēt un smaidīt! :) Šo pozu sauc 'izgūlies kā kundziņš'! ;)
Ar Martuku pabijām Capital Clinic Riga. Saņēmāmies darbus Amerikai! :) Inguna, paldies Tev! Vienmēr prieks par iespējām darboties! :)
''Plēsējam'' (plēš manu šallīti) jaunās klīnikas telpas tīri labi patika! :)
Laiks, kad ''pēc darba'' vakaros jau bija tumšs. Te Index ar savām vakara maizēm, Zani un hepatīta klīnisko gadījumu! (visu ārpus kadra)
Gājām Balodīšos staigāties. Kad nebija ''mīnus miljons'' un gluži lietus sejā necirtās, gāju ar ratiem arī skriet. Baigi forši! Vel viens veids kā justies dzīvam. Iesaku!
''A-kuc-kuc-kuc'' Kā tas laiks skrien!! ''- 3 mēneši'' un vel guļamrati!
Rihardam bija vārda diena! Uzdāvināju ''Kinder Bueno'' no Baložu veikala! Tā, kur nevis pašapkalpojies, bet pārdevējai paprasi, ko vēlies nopirkt. ;) 1/2 kukuli baltmaizes un TIO plombīra saldējumu par ravēšanu laukos. Saldā bērnības garša!! :)
Laiks, kad Martuks vel īsti nesaprata, kas ir ēdiens. Laiks, kad bulciņas vel varēja apskatīt bez skandāla! :D Tagad, piemēram, ēdiens tiek pieprasīts! Un ja kāds no Skuju (ēdāju) ģimenes kaut ko (jebko) ēd, degustācija caur Martuli ir OGBLIGĀTA! ;) Šis fakts liek diezgan pamatīgi pārskatīt savu ikdienas ēdienkarti! :)
Laiks, kad Martuks pirms brauciena bija slimiņš. Un es biju gatava nošauties nedēļu sēžot mājās. Mazie dzīves pārbaudījumiņi. :) Padara mūs tikai stiprākus un tā. :)
Ak, jā, un tad es tā tīri netīšām vinnēju Buru sporta slēpes! :)) Labs atgādinājums par to, ka viss dzīvē ir līdzsvarā... ja vien neesi galēji ļauns un speciāli nedari citiem sliktu! :))
Tas bija dikti priecīgs notikums. Vel jo vairāk, tādēļ, ka visu 'pseido' (bija maz sniega) ziemu lūdzos visiem, lai braucam slēpot, bet apstākļi sakrita tā, ka slēpošanu skatījāmies tikai pa TV! ;)
1 note
·
View note
Text
00:00 Martuks trinas un nevar aizmigt. Man galva uz Goldena (Martas lielais ikea suns) un jau 3. nakts pavadīta uz Martas matracīša. Tā vismaz izguļos. Nogurums un laisks slinkums. Darbi rindā, bet tādi šķietami nesvarīgi. Var pagaidīt. :) Bet sevī jūtu,ka briest kas labs. Daudz pozitīvu emociju, piedzīvojumu un sajūtu šai vasarā. Jau tagad kaļu lielus plānus un ietāmēju daudz laika sev un šī pozitīvisma uzsūkšanai.
1 note
·
View note
Text
Ar kājām uz centru
Pamazām turpinu atrādīt Denveras bildes. Šoreiz par to, kā ar kājām gājām no mūsu mājām uz centru. Atceros, pirmo reizi tas likās 'TĀDS gabals!! ' stunda ātrā riksī (divas stundas lēnākā riksī) ar kājām, bet tagad jau pierasts šad un tad, kad visu dienu pa iekšu pie datora strādāts, ar Martuku 'paejamies' Tētim pretīm uz darbu! :)
State Capitol ar visu Civic Center. Joka zinātājiem - ''vel ir divi tādi SIVIKI pieejami!'';) Joka nezinātājiem - pirms/pēc Amerikas brauciena bijām/esam nobrieduši samērā lētas, vecas Honda Civic pirkumam. Caurskatot sludinājumus, uzdūros, manuprāt, vienkārši lieliskam ierakstam no kāda pārdevēja puses. ''Honda Civic, zaļa, 1998. gads. Vel ir divi tādi SIVIKI pieejami!'' Smaidu plašaku raisa fakts, ja iedomājies, ka SIVIKI ir divas tādas mazas, rozā cūciņas. ;) Un jā, arī Denverā ir savs SIVIK sentrs! :)
Tas vel bija laiks, kad bija 'auksts' un Martukam vel derēja austiņu cepurīte! Bet Kristīnas + Emīlijas dāvinātais grabulītis vel joprojām topā! :))
Denveras Mākslas muzejs.
Un mans nebeidzamais skrējiens pakaļ ''vāverēm ar kuplu asti''. Un, nē, tā nav viena vāvere. Tās ir četras - viena par otru labāka! :) Jau labu laiku esam beiguši sajūsmināties par viņām. Viņas te ir kā baloži Rīgā. Un ja slinkums neļauj aiznest miskasti pāri pagalmam uz konteineri, bet par visu vari liek miskastes maisu ātstāt uz back-doora lieveņa ''līdz rītam''. Tad zini, ka Tevi no rīta modinās skats ar vāveri uz sētas, kas gardi mielojas ar Tavām vakardienas pusdienām. :) Vismaz Martukam prieki!
Uuuunnnn frouzen jogurts! :)
0 notes
Text
Loveland pass
Martuks pirmo reizi bija lielajos, baltajos kalnos. Loveland pass. Nosaukums kā no pasakas. Runā, ka šis esot augstākais Rocky Mountain punkts Denveras tuvumiņā. No šīs vietas uz abām pusēm atiet kalna nogāzītes uz leju.
Bija briesmīgi auksts, bet Martukam lieli prieki - visu laiku smējās! Tādi smieklīgi kalni.
Un, protams, visi smaidīgie garāmgājēji - lieli draugi! :) Martuks vienos komplimentos. Ar tiem amerikāņi neskopojas. :)
Kliedzējs! ;)
Un kur tad nu bez Tētīša. ŠORTOS! :)
0 notes
Text
Sarkanie akmeņi
Pirmajās īrētās mašīnas brīvdienās aizbraucām uz Red Rocks. Ir tāds dikti skaists parks ar brīvdabas koncertzāli un muzeju 30 min braucienā no Denveras centra.
Gluži kā Siguldā. Tikai šoreiz bez velosipēdiem un savādāk! :)
Bēbītis ārkārtīgi izbaudīja laiku ar Tētīti slingā. Un Māmiņa ārkārtīgi izbaudīja laiku ar brīvām rokām! :))
Liekas nekad nebiju redzējusi vienlaicīgi tik daudz cilvēkus sportojam! :) Skaidot pa kāpnēm augšā, lejā, taisot pietupienus, atspiedienus, vēderpreses un citus brīnumus. Lielisks veids kā pavadīt brīvo laiku! Ja vidējais eiropietis brauc paēst un ar fočuku kaklā 'apskatīties lietas'. Tad vidējais Denveras amerikānis uz šādām vietām brauc sportot! :) Šo mums no viņiem mācīties!
Bēbītim bija tik labi, ka beigās pat aizmiga! :) Parasti tas nekad, nekad ārpus mājas nemēdz notikt! :D Jo ir taču ballīte un nedrīkst neko nogulēt!! :)
Bet te Rihards kārto matus pie mūsu īrētā automobīļa. Šī ir viena no lētākajām, kādu te var noīrēt (ar visu apdrošināšanu 45 dolāri/dienā) un vienlaicīgi dārgākā kāda mums būs turpmākos vismaz 5 gadus! :D Jāizbauda! :)
0 notes
Text
PAKAĻ TĒTIM UZ DARBU #2
Šoreiz ne tikai pakaļ Rihardam uz darbu, bet arī pakaļ eko-šmeko Bēbīša vistai uz LoHi. Izrunā kā 'lou-hai' :D Lower Highlands. Skaistais hipsteru rajons, kur tagad dzīvo Gundega ar Kasparu un bērniem! :)
Bet te Īlič-gārdens (Elitch Gardens) ar pīlēm (zosīm).
More like 'pīlič-gārdens'! ;)
Denveras skylains ar mūsu uzticamo transporta veidu - light railu! :)
Sports Authority field un Pepsi Center pa ceļam uz mājām.
Un visbeidzot - klusā daba ar manu krēmiņu saulrietā. Krēmiņš nepilnu dienu pabijis 'grauzēja' apgādībā.
0 notes
Text
Boulder City + St. Patrick's Day
Mūsu day-trips uz Boulderas pilsētu aizsākās St. Patrika dienas rītā, ar parādi Denveras pilsētas centrā. Riskēšu izkausīties neinteliģenta, bet vel joprojām līdz galam nesaprotu šo svētku jēgu! :D Ja nu vienīgi mērķis ir tā kārtīgi, nu tā KĀRTĪGI iestiprināties ar kaudzi grādīgiem dzērieniem un Wolmartā nopirkt tos glazētos zaļos mafinus ar āboliņa tematiku. :) Uz manu jautājumu: 'Šie svētki. Denverā. Kāpēc?' Rihards atbildēja: 'Man liekas, viņi cenšas nosvinēt pilnīgi visu, ko vien var nosvinēt!' :))
Mārčingbends bija, zirga pajūgi bija, pūlis ar cilvēkiem bija - svētki izdevušies! :)) Bet mēs - mēs uz Boulderu! :)
Ir tāda maza pilsētiņa kalnu pakājē. Ar vienu smuku ielu un daudz maziem, foršiem veikaliņiem un kafeinīciņām. Un sniegu. Smuku sniegu.
Pierunāju Rihardu nofotografēties pie slavenā tīmekļa meklētāja zīmola! :D Taču kā nekā esam tehnoloģiju un visu iespēju zemē Amerikā! ;)
Bet mūs ar Bēbīti uz gājēju ielas sākuma sagaidīja Montbell lācis! :)
Kamēr Mamma neizturami ilgi 'pa veikaliem'. Tikmēr Tētītis ar Bēbīti iepazīst Savannas faunu.
Un beigās, meklējot, kur izmest pamperu, uzgājām arī Googles hedkvoorterus! :D
0 notes
Text
Pakaļ Tētim uz darbu #1
Un tad ir tie 'mājās nav ko ēst' vakari, kad ar Bēbīti braucam/ejam pakaļ Rihardam uz darbu, lai ietu nobaudīt kaut ko garšīgu un neveselīgu no vietējās ēdienkartes repertuāra! :)
Bet te pilsētas skati pa ceļam - Central Downtown, Civic Center un Upper Downtown.
Un, jā, tomēr iestāstīju Rihardam, ka šī ir viena no Venspils govju kolekcijas! ;)
Kolorādo bagāžiņa un pasaules tirdzniecības centrs.
0 notes
Text
Māju ikdiena
Šodien ārā tik silti silda saulīte, ka dzīvojamies pa lieveni un sauļojam kājas. Un es turpinu atskaitīties par notikumiem Amerikā. Šoreiz par māju ikdienu un senām, senām bildēm no marta sākuma un vidus, kad laukā vel sniegs! :)
Pārsvarā ikdiena aizrit darbos. Rihardam Riharda 'īstajos' darbos un vakarā cenšoties saraut stock mārketa jaunumus, bet mums ar Bēbīti mājas darbos. Parasti rīta cēlienu un mazo bēbīša rīta 'pusdienas laika' snaudu izmantoju, lai pastrādātu. Pašlaik cītīgi tulkoju Capital Clinic Riga mājas lapu, entuziastiski priekš sevis mācos biznesa vadību un lasu savu kaudzi ar medicīnas grāmatāmām. Un ak, jā, runājot par medicīnas grāmatām - beidzot ir iznākusi arī mūsu Reto slimību grāmata, bet par to vairāk vēlāk, kad atgriezīsimies LV. Izskatās, ka paspēšu pat uz atklāšanas pasākumu! :)
Pa dienu, pēc pusdieniņām ar Bēbīti esam pasākušas vingrot. Lieliskam mājas terniņam 'telefonā' varu ieteikt FitStar aplikāciju. Lai cik smieklīgi un neveikli izskatītos no malas, kad sāk darīt ir baigi forši! :) Fonā pat var uzlikt pats savu Spotify mūziciņu. Un pats labākais - Bēbim ir TĀDI prieki, ka beidzot kāds ir uz zemes kopā ar viņu!! :)) Var rāpot un kāpt un smieties un taisīt vēderpreses kopā ar mammu un mājās ir TĀDS miers! Visi laimīgi! :)
Foršās Gundegas iespaidā esmu sākusi taisīt ēst. Khmmm... t.i. garšīgi ēst! :)) Liekas mūžam atcerēšos Riharda teicienu: ''Ja tu taisītu ēst kā mana Vecāmamma (Babītes), tad gan es zinātu, ka tu mani mīli!'' :D Noteikti, ka vel joprojām ēst netaisu tik garšīgi kā Babītes Vecāmmama, bet priecīgs par manu jauno hobiju Rihards noteikti ir! :) Ēst gatavošanā mans lielākais palīgs ir Jamie Oliver recepšu rīks. Pat tādam ēst gatavošanas nīdējam kā man tagad viss iet no rokas un ēst gatavoju ar tīro baudu! :)
Bet te, ieskatam, Amerikāņu versija par kartupeli. 'Neliels'. Mazāku nav! :)
Pa vakariem, sliktajos laikapstākļos skatāmies televizoru. Tā ir katra cienīga Amerikāņa rīcība! :) Ja Tavā mājā katrā istabā nav pa televizoram, tad uzskati, ka Tev televizora nav vispār! :) Dikti esam aizrāvušies ar CNBC, it īpaši ar rīta Stock Mārketa finansu ziņām, Riharda mīļo Jim Cramer un otrdienas Shark Tank un Profit! :) Ja pirmajā nedēļa nesapratu ne vārda, tad tagad ir parādījusies sportiska interese sekot līdzi NASDAQ svārstībām un low cap investīciju lietderīgumam! :)) Ārkārtīgi patīk viņu stratēģiski racionālā domāšana (pretstatā emocionālajai domāšanai - neprātā tērēt vai šausmīgi baidīties no naudas pazaudēšanas) naudas sakarā. Man kā vidējam latvietim, kuru visu mūžu uz priekšu ir dzinusi patērētājsabiedrības mantkārība un Omītes ieaudzinātās bailes - ''tikai nezaudēt!!'', ir daaaaudz ko pamācīties! :)
Te pēc vannas - katram savs 'popkrons'! :)
Pa vakariem un brīvdienām, kad labs laiks, ejam laukā! :) Te pašas pirmās brīvienas 'rajonā'! :) Atlidojis arī kaimiņu Uģis.
Kamēr sestdien sniegs, tikmēr svētdien mazie kaimiņu sunīši sauļojas.
Sauļojas arī Tētītis un Bēbītis.
Pa ceļam uz Cherry Creek saulītē gozējas pirmie krokusiņi
un Martuks ar savām plikām kājām! :)
1 note
·
View note
Text
Denver, CO
Nu jau mēnesis kā apkārt, kopš dzīvojamies te. Pie visa jau pierasts un jūtamies kā vietējie. Zināmi visi ceļi, transporti, labākās ēšanas vietas, veikali un pārējā infrastruktūra. Tāpat pierasts jau pie ikdienas - Riharda darba gaitām, mana un Bēbīša mājas un izdejamā grafika, piektdienas 'mājas ballītēm' ar supergaršīgajiem ēdieniem pie Gundegas, Kaspara un bērniem un sestdienas/svētdienas gulšņāšanas, izglītošanās, sportošanas un izbraucienu aktivitātēm.
Lai gan liekas, ka esam te jau veselu mūžību, vel joprojām atceros savas pirmas sajūtas braucot mājās no lidostas - viss tik liels un plašs, ārkārtīga brīvības sajūta un kalni!!! :)
Ja būtu pāris vārdos jāraksturo Denvera, tad tā būtu sakartota, brīva un patīkama tīrība, supermainīgi laikapstākļi :D, vienreizēji skaista daba, pievilcīga arihtktūra, draudzīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Un, nē, vidējais Denveras Amerikānis nav resns un stulbs! ;) Es pat gribētu teikt tievāks un apķērīgāks par vidējo eiropieti! :) Bišķīt mazāk naivs kā dienvidrietumeiropietis un viennozīmīgi mazāk nenovīgīgs un īgns kā vidējais latvietis! :D Kopumā viss ar lielu pluss zīmi, bet mājas paliek mājas, tur vienmēr labāk.
Tad nu piedāvāju ieskatu mūsu pirmajā Denveras dienā! :) Sākšu ar saviem 'mīļākajiem' tematiem - māju un laikapstakļiem. Dzīvojam te. Vieta un pati māja ļoti jauka, vienīgais man labpatiktos siltāka grīda, lai Martukam būtu kur rāpot, un tā akmens ķieģeļu siena... tā lūk ir īsts izaicinājums! :D Martukam ir sācies kārtīgs 'sīkās motorikas' periods, kur visi sīkulīši ir obligāti jāpaņem un jāiedabon mutē. Tas attiecas arī uz ķieģeļu sienas skrubināšanu, akmentiņu bāšanu mutē u.t.t. Man uz augstākā plaukta jau ir izveidojusies 'kolekcija' ar lietām, ko esmu izvilkusi no viņas mutes! :) Esmu nopirkusi viņai rīsu zvaignzītes, kuras var satvert, grauzt un likt mutē. Varbūt kādam ir kāds labs ieteikums sīkās motorikas nodarbībām mazulim, kuram VISS tiek mutē? :D
Mūsu rajons izskatās šādi. Patiesībā tā izskatās gandrīz visa Denvera. Viss, kas nav centrs. Vienstāvu mājas un mazas ieliņas. Dzīvokļu mājas ir liels retums.
Tik pat liels retums kā nemainīgi laikapstākļi! :) Pārsvarā te ir silts un dikti, dikti saulains pavasaris, bet vienu dienu 'vienkārši tāpat' var uzsnigt siegs, sākties vētra vai vienkārši būt dikti auksts. Laikapstākļi mainās ne tikai pa dienām, bet arī pa stundām! :) Pirmās dienas rītā bezgala uzjautrināja piesnigušās kabrioletu mašīnas,
kas jau pēc pāris stundām bija saulainas un sausas! :) Sausā augsto kalnu gaisa dēļ šeit nekad nav dubļi - līdz ar to viss ir tīrs un smuks.
Pirmajā dienā jau no paša rīta kopā ar Rihardu braucām uz pilsētas centru. Rihards uz darbiņu, mēs ar Bēbi skatīties pilsētu.
Pa ceļam uz mūs 'vieglā vilciena' (light rail) pieturu redzami bezgala skaistie kalni! :) Kalnus patiesībā var redzēt no visas pilsētas.
Kopīgi pabrokastojām Writers Square pankūkās.
Un, kamēr Tētītis darbā, ar Martuku apskatījām pusi pilsētas centra.
16th Mall Street
Iečekojām veičus un kafejnīcas.
Larimer Square
Colorado Universitātes trāpīgie saukļi.
Skyline Park
Un visbeidzot kafija, jo Martukam vajadzēja nomainīt pamperu! :)
0 notes
Text
Lidojums uz ASV
'Klau, nebūtu tā kā laiks kādam bloga ierakstam?' prasa Rihards pie vakariņu galda. 'Bet protams, ka būtu!' Tad nu speciāli paņēmu brīvdienas no sava 'super-bizī-stei-at-houm-mām-kedžual', lai vismaz iesāktu pastāstīt, kā mums klājas. :) Protams, esmu parādā februārā bildes ar mēneša ilgo 'ciemošanos' pie Riharda Mammas, bet tās palika Latvijā un taps atrādītas nedaudz vēlāk, kad atgriezīsimies. Sākotnējās vīzu neizlēmības dēļ atpakaļ būsim jau pavisam drīz - maijā, bet esam ārkārtīgi priecīgi par šo divus mēnešus ilgo iespēju paceļot un pabaudīt aiz-okeāna zemes viesmīlību. Bet Amerikas sakarā par visu pēc kārtas...
Gandrīz pirms mēneša, 3. marta vakarā, kuplā ģimenes lokā tikām pavadīti uz Rīgas lidostu, lai jau pavisam drīz dotos uz Helsinkiem, tālāk uz Londonu un visbeidzot uz mūsu ceļojuma gala mērķi - Denveru.
Un, kamēr Rihards palēnām pārgāja uz 'Amerikas virtuvi' vel pagaidām pieklājīgi maskējoties ar latviešu kotleti,
Martuks veiksmīgi tika pie krāsainas 'lidmašīnu uzlīmītes' saviem ratiem. :)
Patiesībā šo ierakstu paslepus veltu arī visām tām Mammām un Tētiem, kuri nolēmuši kaut kur tuvāk vai tālāk aizceļot ar savu pavismaz mazo atvasi lidmašīnas krēslā. :) Mūsdienās internets ir pilns ar informāciju par un ap lidošanu ar mazuli, tomēr padalīšos arī ar savu jauko pieredzi lidošanas sakarā. :) Martiņai lidojuma laikā bija 7,5 mēneši un, kā zināms, lidojums uz Ameriku ne pavisam nav tas īsākais. :) Rīga - Helsinki (2h), Helsinki - Londona (4h), Londona - Denvera (9h). Par spīti iespaidīgajiem cipariem, mazais zaķis lidojumus pārvarēja braši! :)
Runājot par mazuļa mantām, kuras var ņemt līdzi ceļojuma laikā - viss ir atkarīgs no aviokompānijas, ar kuru plānojat lidot. Mūsu gadījumā lidojām ar Finnair un British Airways un bēbi mammas klēpī. Abas kompānijas ļauj ņemt līdzi:
ratus (līdz lidmašīnas durvīm - gate)
autokrēsliņu (nododamu check -in bagāžā, ja vien bērnam nav atsevišķa vieta lidmašīnas krēslā) un
nododamo bagāžu (pieguša cilvēka bagāžas izmēros)
Cits stāsts ir par rokas bagāžu. Te nu ir jābūt uzmanīgam. Lai cik forša, dārga un superlielu-bagāžu-līdz-ņemt-ļaujoša ir viena aviokompānija, otra var nebūt bagāžas ziņā tik pat draudzīga. Līdz ar to pārlidojumu laikā līdzi ņemamās bagāžas apjoms reducējas uz 'nedraudzīgākās' aviokompānijas atļautajiem lielumiem. :) Ja vienā lidmašīnā līdzi var ņemt veselu somu ar bērna lietām, tad otrā tikai pāris pamperus un biezeni! :)
Finnair aviokompānija bija dikti laipna, atvēlot ratiem un autokrēsliņam (pie check-in) atsevišķus maisus, lai nesasmērētos. Krēsliņu maisā nodevām uzreiz - nestandarta bagāžas nodaļā, savukārt rati ar maisu ceļoja mums līdzi līdz pat lidmašīnas durvīm, kur paši tos salikām, ielikām maisā un atstājām lidmašīnas ''pakājītē''. :)
No bērna pārtikas rokas bagāžā līdzi var ņemt bērna biezeņus un bērna ūdeni, ko pēc lidostas darbinieku lūguma vajag atvērt un nogaršot. Biezeņi neatvērtā veidā izceļojās līdz pat Denverai (ar fotospektrometra un radiācijas analīzi London Heathrow lidostā). Ūdeni gan dabūju nobaudīt jau Rīgas lidostas mantu pārbaudes vietā un Londonā to atņēma pavisam ar pamatojumu, ka bērni taču dzer tikai no bērnu pudelītēm!! :D Heh
Te priecīgs pirms lidojuma Martulis ar Māmiņu un Tētīti.
Vel pēdējie fotouzņēmumi Rīgas lidostā
un esam mūsu pirmajā gala mērķī - Helsinku lidostā.
Helsinkos palikām pa nakti. Un to pavisam noteikti iesaku darīt visiem, ja lidojat tālu ceļu kopā ar mazu bērnu. Kaut pāris stundas miega un viss pasākums uzreiz kļūst daudz reizes baudāmāks. :) Lielisks 'izgudrojums' ir viesnīcas lidostās - nekur tālu nav jābrauc, jāiet, agri jācēļas u.t.t. Ej un čuči. Šoreiz Helsinku lidostas Hiltons. Tuvs un jauks.
Paspējām pat uz 'Executive launge' vakariņām. Termins 'executive' skan nu dien amizanti, it īpaši ja vel ceļo ar mazu bērnu! :)) 40 - 50 gadus vecie, rūdītie 'biznesa vilki' atplauka smaidā un sveica mūs sakot, 'Ooo, executive baby!' :D
Tā nu 'ēdājs' tika pie burkāniem
un 'dzērājs' pie ūdens.
Vel pāris ģimeniski - mākslinieciski - sadzīves mirkļi
un varam gatavoties čučētiešanai.
Te nu Hiltons mūs pārsteidza ar sarūpēto bērnu gultiņu - sētiņu. Ticu, ka tā ir norma un 'tam tā ir jābūt', vienkārši neceļojam ar bērnu katru dienu! :D Tādēļ par šo īpaši priecājāmies. Arī Martuks netaupīja sajūsmu par faktu, ka sietiņam cauri var redzēt Tētīti! :)) Komplektā bija arī mazais podiņš, aktuāls vēlākiem bērnu vecumiem.
Vel tikai Riharda sajūsma par vannu
un tik tiešām - laiks čučet!! :)
Nākošais rīts sākās neierastā 5:00 no rīta agrumā ar super-aizmiegojušos Tētīti un Bēbīti Helsinku lidostā.
Bet pavisam drīz jau bijām Londonas Heathrow lidostā un varējām gaidīt nākošo connecting flaitu uz ASV.
Uzēdām 'Rūdolfu', apskatījām 'Britiša' lidmasīnas, paspēlējāmies ar aitiņu un sīkās motorikas vilciņu (aitiņai rokās ir vilciņš, kuru var labi knibināt :)) un vienkārši neeeenormāli nostaipījām Martuli pa visu lidostu. Kļūda numur viens - nekad, nekad, nekad (ja ir izvēle), lidojot ar pārlidojumiem, neļaujiet, lai bērna ratus sūta 'pa taisno' uz gala mērķi. It īpaši ja jālido caur lidostām, kuru starptermināļu 50 minūšu garo pārbraucienu nodrošina autobusi, vilcieni un citi transporta līdzekļi! :) Nav jau tā, ka galīgi neizturami, bet ar ratiem šis pasākums būtu bijis daudz, daudz patīkamāks. :) Par lidostu veikaliem un preču 'browsēšanu' nevar būt ne runas! :)
Kopumā ņemot, ar bērnu ceļoti ir ļoti jauki - visur tevi palaiž pa priekšu, nav jāstāv garās rindās, viss tiek ātri nokārtots u.t.t. Mazie bonusiņi! :)
Un visbeidzot lidojums pāri okeānam. Pašu lidojumu Martulītis pārcieta (es gan teiktu - izbaudīja :))) daudz labāk, nekā biju iepriekš plānojusi. Biju jau gatava aizkritušām ausīm, raudāšanai un 'garlaicības niķim', bet nē, ne tuvu tam! :) Tā vietā smiekliņš un draugs visām stjuartēm! :) Īsie lidojumi bija tīrā bauda, 9 stundu lidojumā Martulis 4 stundas nogulēja man klēpī un tikai pašās, pašās beigās kādu stundu nācās viņu aktīvi izklaidēt, jo klēpis jau gluži vienkārši bija apnicis un laika joslu maiņu dēļ bija pienācis jau vakara guļamais laiks.
Lidmašīnās mazuļu (klēpī) piesprādzēšanai piedāvā tādus kā pagarinājumus - mazo bērnu siksniņas, ko izlaiž cauri pieaugušo siksnai, bet garajiem lidojumiem uz ASV British Airways piedāvā tādu kā silīti (bassinet, carrycot position), kura diemžēl Martulim bija par īsu (74cm) un izskatījās šausmīgi neērta, tāpēc nācās vien izlīdzēties ar klēpi, bet arī klēpim nebija ne vainas! :) Protams, pie pacelšanās un nolaišanās ēdām mammas pieniņu - rīšanas kustības izlīdzina spiedienu abpus ausij! :)
Ar nolūku nedubultoju Instagram bildītes. Bildītes no lidojuma var apskatīt Riharda kontā @rskuja.
#ceļošana ar zīdaini#ceļošana ar bērnu#ceļojums ar bērniem#ceļojums ar mazu bērnu#lidošana ar zīdaini#lidošana ar mazuli#laika maiņa#laika joslas#bērns#zīdainis#amerika#asv#finnair#british airways
0 notes