Tumgik
zentopija · 1 year
Text
Sabēru sāli rētās
par katru smaidu,
joku
un sarunu;
Sabēru sāli rētās
lai izcērt,
izsāp
un dzīst;
Sabēru sāli rētās,
bet tas tik un tā
nepalīdz.
| 19.05.2023.|
1 note · View note
zentopija · 4 years
Text
• utopija
- Vienu utopiju, lūdzu.
Tu pasūti un ceri, ka atnesīs. Uz paplātes un gatavu.
Utopiju, kurā nav ne bioloģisku, ne militāru karu.
Utopiju, kurā nav nabadzības un ēdiena trūkums nevienā Zemes maliņā.
Utopiju, kurā nav politikas, kurā nav kāds cits svešinieks, kas izlemj Tavas dzīves apstākļu tālāko virzību.
Tu gaidi. Tev neviens neko nenes. Nenāk tā paplāte. Nenāk jau gatavā utopija.
Jo vairāk domā par to, cik ideāli viss var būt, jo vairāk ieraugi to ne ideālo vidē sev apkārt. Tu pamani, no kā sastāv Tavs lielveikala plauktā "nomedītais" ēdiens (un dažreiz to pat par ēdienu nevar nosaukt). Tu pamani to, ka arī Tavā pilsētā ir kāds, kuram nepietiek naudas pārtikai nevis tāpēc, ka būtu slinks, bet tāpēc ka sistēma jau sen viņu salauzusi. Tu pamani, cik ļoti visi lēmumi, kas ietekmē pārējos, ir pieņemti, lai dienas beigās kāds no tā gūtu labumu.
Utopija neradīsies pati no sevis. Ja Tu kaut mazlietiņ šajā pārmaiņu laikā vēl tici, ka viss var mainīties arī uz labu, tad zini arī to, ka jāmainās būs Tev pašam.
Netīšām nekas nenotiks.
Netīšām utopija neradīsies.
Un arī miega stāvoklī Tev neizdosies to izveidot. Jāpamostas.
Katrs Tavs nākošais lēmums, katrs Tevis spertais solis pārmaiņu virzienā prasīs būšanu nomodā.
Bez anestēzijas ieraudzīt to, kas ir.
Bez narkozes pašam mainīties. Sajūtot un apzinoties katru visniecīgāko izmaiņu, kuru veic. Ar katru šūniņu izvēlēties un mainīties.
Apsolīts ir tikai tas, ka sāpēs. Gan pārmaiņu radītājam, gan tam, kurš tikai pieredz kāda cita radītas pārmaiņas. Sāpēs tik un tā.
| 1.04.2021.|
0 notes
zentopija · 4 years
Text
• cilvēkam bail
Vai zini, kāda ir potenciāli lielākā traģēdija visā šajā jaunās situācijas sakarā? Fakts, ka cilvēkam no cilvēka ir bail.
Ne iepirkšanās panika, ne ekonomika un pat ne pats vīruss nesitīs tik stipri kā sekas, ko atstās fakts, ka cilvēkam no cilvēka bail.
Nepieklājīgi jau tā atzīt, bet arī Tev ir bail. Varbūt, ka Tu tēlo, ka Tev nav. Varbūt.
Bet patiesībā zini, ka ir. Un noskaties šķībi uz kādu, kas šķauda. Tu viņam netuvosies. Un kā Tev liekas - kāpēc?
Jau Ziedonis rakstīja par to, ka "pasaule ir siltuma izslāpusi" un centās saprast "kurš kuram pieies pirmais". Traģika šobrīd var būt tā, ka nepieiet neviens. Netuvosies. Un pagriezīs muguru tiem, kas nāk. Drošības vārdā? Drošības vārdā būs daudz vientuļu salu...
Ja Tev vajadzēs saslimt - Tu saslimsi arī no piecu metru attāluma.
Ja nevajadzēs - būsi drošībā, pat tuvu blakus esot.
Pirms Gaišas dienas ir Tumša nakts. Mēs esam Tumšā naktī. Iespējams, paliks vēl Tumšāks.
Iespējams, kādam Tev tuvumā jau ir sajūta, ka viņš ir Viens pats.
Iespējams, kādam jau ir bail no visiem pārējiem cilvēkiem.
Iespējams, kāds jau ir norobežojies ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Savilcis robežas, uzcēlis mūrus.
Pajautā savējiem, kā PATIEŠĀM iet. Pajautā. Un nenobīsties pats no atbildes par to, cik ļoti arī viņam ir bail.
| 16.03.2020.|
0 notes